Faina Raņevska (1896-1984) ir viena no izcilākajām 20. gadsimta aktrisēm. Viņa iemantoja publikas simpātijas ar savu aktierspēli, pašironiju, filozofisko skatījumu uz pasauli un prasmi vienkārši formulēt sarežģītas lietas.

Izrāde “Fufa – divas sirdis” nav ne dokumentāla, ne biogrāfiska izrāde, bet drīzāk nostalģiska fantasmagorija mēģinājums tuvoties atminējumam, kādēļ ar savu mākslu darot laimīgus citus, pati aktrise bija nelaimīga.

Kas ir Fufa? Tā par pastāvīgu smēķēšanu Raņevsku nosauca viņas skolotājas, draudzenes un var pat teikt otrās mātes Paulas Vulfas mazdēls. Paula Vulfa, starp citu, bija Rīgas Krievu teātra aktrise (1902-1904). “Es esmu Fufa, bet tas tikai priekš savējiem! Tas nav saistīts ar vēlmi pucēties. Tā mani Ļoška nosauca, kad mazs būdams redzēja smēķējam. “Kāda tu mums esi Fufa!” viņš toreiz sacīja.

Otra izrādes varone ir Ļiļa – tā ar maigumu, mīlestību un pateicību Raņevska sauca Paulu Vulfu. Izrādes sižeta līnija spoguļattēlā atšķiras no Raņevskas biogrāfijas. Aleksandra Obrascova lugā Ļiļa Fufas tēlā atrod skolotāju, māti un draudzeni.

Šī izrāde ir veltījums Fainas Raņevskas un dramaturga Akeksandra Obrazcova talantiem.