Gunas Zariņas un Alvja Hermaņa izrāde Dieviņš pillā Jaunajā Rīgas teātrī jāredz katram, kuru aizrauj valoda, dzeja un radīšanas garša
Dieviņš Pillā
Jaunais Rīgas teātris
Dieviņš Pillā
Kā ir radusies latviešu valoda? Kas tās tādas par skaņām, kuras mēs šodien saucam par latviešu valodu? Kas vispār notiek tai brīdī, kad dzimst vārdi un rodas valoda? Neibarts (jeb Ņurbulis) ar latviešu valodu ir apgājies un izrīkojies tik neparastā veidā, ka, lasot viņa pantus, rodas ļoti dīvaina ilūzija - it kā būt lieciniekam tai brīdī, kad tika radīta latviešu valoda. Latviešu mēle. Alvis Hermanis
Autors
7,3
Režisors
7,0
Aktieris
9,0
Scenogrāfs
7,8
Mūzika
7,5
Kostīmi
8,2
Gaismas
8,2
Kritiķu
vērtējums



P.S. Un vēl par Dieviņa etimoloģiju. Tā nav tikai metafora Ņurbuļa dzejā, apzīmējums viņa paša psihofiziskajam veidolam vai dzejniekam kā pasaules parādībai. Konkrēto dzejoļu atlase šai izrādei apliecina arī Neibarta reliģiskos uzskatus. Viņa baznīca ir mežs, bet scepteris – zāļu buntīte. Tādējādi Dieviņš ir pillā ne tikai no tā, kas glabājas burkās aiz gultas, ne tikai no vārdu spēka, bet arī no Latvijas lauku un mežu smaržas.
