Meklēt...

Dieviņš Pillā

Jaunais Rīgas teātris
Pievienot vērtējumu
8.3
10 vērtējumi

Kā ir radusies latviešu valoda? Kas tās tādas par skaņām, kuras mēs šodien saucam par latviešu valodu? Kas vispār notiek tai brīdī, kad dzimst vārdi un rodas valoda? Neibarts (jeb Ņurbulis) ar latviešu valodu ir apgājies un izrīkojies tik neparastā veidā, ka, lasot viņa pantus, rodas ļoti dīvaina ilūzija - it kā būt lieciniekam tai brīdī, kad tika radīta latviešu valoda. Latviešu mēle. Alvis Hermanis

Izrādes ilgums
1st. 30min. (1 cēliens)
Sezona
2017 / 2018
Pirmizrāde
10. martā, 2018.

Performanti

Radošā komanda

Autors Aivars Neibarts
Kostīmu māksliniece Guna Zariņa
Režisors Alvis Hermanis
Gaismu mākslinieks Lauris Johansons
Mūzikas autori Ingus Baušķenieks
Gatis Builis
Scenogrāfs Alvis Hermanis

Nav atsauksmju

Nav pievienota vēl neviena atsauksme, esi pirmais!

la.lv
la.lv - Ilze Kļaviņa

Iespējams, stāsts par vēsturisku personu būtu plašāks, ja to ietilpinātu pagājušā gadsimta sešdesmito – astoņdesmito gadu sociālajā kontekstā, kur skaidrāk būtu nolasāma padomju laika latviešu dzejnieku īpašā nozīme.

teatravestnesis.lv
teatravestnesis.lv - Evita Sniedze

Iespējams, ka tiem, kas lasījuši Aivara Neibarta dzeju un nākuši uz izrādi vien minēt režisoriskos paņēmienus, paliek garlaicīgi.

teatravestnesis.lv
teatravestnesis.lv - Ieva Struka

P.S. Un vēl par Dieviņa etimoloģiju. Tā nav tikai metafora Ņurbuļa dzejā, apzīmējums viņa paša psihofiziskajam veidolam vai dzejniekam kā pasaules parādībai. Konkrēto dzejoļu atlase šai izrādei apliecina arī Neibarta reliģiskos uzskatus. Viņa baznīca ir mežs, bet scepteris – zāļu buntīte. Tādējādi Dieviņš ir pillā ne tikai no tā, kas glabājas burkās aiz gultas, ne tikai no vārdu spēka, bet arī no Latvijas lauku un mežu smaržas.

diena.lv
diena.lv - Valda Čakare

Gunas Zariņas un Alvja Hermaņa izrāde Dieviņš pillā ir skaista dāvana Latvijai un latviešu valodas lietotājiem, tikai bez marķējuma "simtgades izrāde"

ir.lv
ir.lv - Edīte Tišheizere

Gunas Zariņas un Alvja Hermaņa izrāde Dieviņš pillā Jaunajā Rīgas teātrī jāredz katram, kuru aizrauj valoda, dzeja un radīšanas garša