Spēlmaņu Nakts 17/18 nominanti
Spēlmaņu Nakts 17/18 laureāti
Dieviņš pillā
Jaunais Rīgas teātrisKā ir radusies latviešu valoda? Kas tās tādas par skaņām, kuras mēs šodien saucam par latviešu valodu? Kas vispār notiek tai brīdī, kad dzimst vārdi un rodas valoda? Neibarts (jeb Ņurbulis) ar latviešu valodu ir apgājies un izrīkojies tik neparastā veidā, ka, lasot viņa pantus, rodas ļoti dīvaina ilūzija - it kā būt lieciniekam tai brīdī, kad tika radīta latviešu valoda. Latviešu mēle. Alvis Hermanis
- Atrodas izlasēs
Galerija
Komanda
Performanti
Radošā komanda
| Autors | Aivars Neibarts |
| Kostīmu māksliniece | Guna Zariņa |
| Režisors | Alvis Hermanis |
| Gaismu mākslinieks | Lauris Johansons |
| Mūzikas autori | Ingus Baušķenieks Gatis Builis |
| Scenogrāfs | Alvis Hermanis |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Iespējams, stāsts par vēsturisku personu būtu plašāks, ja to ietilpinātu pagājušā gadsimta sešdesmito – astoņdesmito gadu sociālajā kontekstā, kur skaidrāk būtu nolasāma padomju laika latviešu dzejnieku īpašā nozīme.
Iespējams, ka tiem, kas lasījuši Aivara Neibarta dzeju un nākuši uz izrādi vien minēt režisoriskos paņēmienus, paliek garlaicīgi.
P.S. Un vēl par Dieviņa etimoloģiju. Tā nav tikai metafora Ņurbuļa dzejā, apzīmējums viņa paša psihofiziskajam veidolam vai dzejniekam kā pasaules parādībai. Konkrēto dzejoļu atlase šai izrādei apliecina arī Neibarta reliģiskos uzskatus. Viņa baznīca ir mežs, bet scepteris – zāļu buntīte. Tādējādi Dieviņš ir pillā ne tikai no tā, kas glabājas burkās aiz gultas, ne tikai no vārdu spēka, bet arī no Latvijas lauku un mežu smaržas.
Gunas Zariņas un Alvja Hermaņa izrāde Dieviņš pillā ir skaista dāvana Latvijai un latviešu valodas lietotājiem, tikai bez marķējuma "simtgades izrāde"
Recenzija par JRT izrādi “Dieviņš pillā” Alvja Hermaņa režijā
Gunas Zariņas un Alvja Hermaņa izrāde Dieviņš pillā Jaunajā Rīgas teātrī jāredz katram, kuru aizrauj valoda, dzeja un radīšanas garša