„Es iztēlojos situāciju, kad vienā mirklī mans ķermenis tiek ievainots, kad manā acu priekšā cilvēki iet bojā vai tiek saplosīti gabalos, un man rodas vēlme iemigt, noticot, ka vardarbība nespēj skart manu miega pasauli.” Izrādē „24h miega” Kristīne Brīniņa pēta dažādus miega stāvokļus kā iespējamo patvērumu no realitātes radītajām bailēm. Ķermenis, ieslodzīts starp miegu un nomodu, iegūst savādu trauslumu. Tikmēr notikumi ārpusē nenovēršami attīstās un bailes vairs nevar atlikt uz vēlāku laiku. Skatītāji ir aicināti pavadīt 24 minūtes miega ainavā un ļauties iztēlei par šīs mikropasaules beigām un sākumu. „Tagad mēs noskaitīsim līdz divpadsmit, tad visi sastingsim un nedarīsim neko”, Pablo Neruda Keeping Quiet.