Izrādē “55” skaitlis pieci un dejotāja ķermenis kļūst par instrumentiem, kas skatītāju acu priekšā lēnām zīmē greznu grīdas ornamentu. Delikāti balansējot starp minimālisma estētiku un islāma izsmalcinātajiem rakstiem, savienojot arhaisku un mūsdienīgu valodu, marokāņu dejotājs Raduans Mriziga ar visvienkāršākajiem žestiem konstruē vizuālu zīmi, kas atklāj cilvēka ķermeņa attiecības ar telpu un iemieso matemātiski precīzu skaistumu.

“55” ir jaunā horeogrāfa Raduana Mrizigas pirmā izrāde un pirmā daļa dejas izrāžu triloģijā, kas veltīta skaitļu nozīmei un veidota no arhitektūras perspektīvas, kā mērogu lietojot cilvēka ķermeni. Nākamās triloģijas daļas ir “3600”, kas veltīta islāma arhitektūrai un “7”, kas veltīta septiņiem pasaules brīnumiem.