Vīrietis, kurš cieš no atmiņas zuduma, ierodas vizītē pie ārsta, lai lūgtu viņa palīdzību. Ārsts cenšas noskaidrot simptomus un saslimšanas iemeslus, bet kā lai uzzina kaut ko lietderīgu, ja pacients ik pēc brīža aizmirst, ko pats ir teicis! Par laimi, izdodas izsaukt pacienta sievu. Bet atkal nelaime! Pēc sarunas ar sievu, ārstam sāk likties, ka problēmas ar atmiņu ir viņam pašam! Situācija ar katru brīdi kļūst aizvien absurdāka, un ārsts tuvojas neprāta robežai. Vai stāstam atradīsies loģisks risinājums, vai tomēr realitāte nav nekas vairāk, kā kāda izdomājums?