Ilze un Ieva ir māsas. Ilzei ir 26, un Ievai ir 31. Ilze ir talantīga un veiksmīga. Viņai ir laba izglītība un vēl labāks darbs. Ievai nav nekā no tā visa. Pēdējos 16 savas dzīves gadus viņa ir pavadījusi sociālās aprūpes centrā cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem - līdz brīdim, kad viņu pie sevis dzīvot paņem māsa. „Mana māsa" ir stāsts par labiem nodomiem un to, kas notiek, kad labi nodomi sastopas ar vēl nepieredzētām grūtībām, vilšanos, lepnumu un paštaisnumu. Šis ir totāli brīvprātīgs projekts, kurā divas Dailes teātra aktrises labprātīgi ļaujas eksperimentam, kopā ar izrādes režisoru un dramaturgu apkopojot stāstus no dažādu cilvēku dzīves pieredzes.