Padomju komēdija divos cēlienos.

Padomju kinomākslas pazinējiem vārdu salikums “Dienesta romāns” (krieviski – “Служебный роман”) komentārus neprasa. Eldara Rjazanova un Emīla Braginska kinolente divās sērijās ir zelta klasika. Jutekliskais un komiskais stāsts par neglītās, skarbās un dzīves sagrautās statistikas iestādes direktores Kaluginas iemīlēšanos vecākajā ekonomistā, nevarīgajā un maigajā Novoseļcevā ir tik patiess, tuvs un saprotams, ka stāv pāri laikam, lai gan filmai pērn apritēja jau 45 gadi. Smaidu, nostaļģiju un sajūsmu raisa arī pārējie varoņi – modes prīma Veročka, Novoseļceva studiju biedrene Rižova, vietējās komitejas aktīviste Šura un tumšais spēks, čekists un padomju biznesmenis Samohvalovs.

Tomēr zinātāju skaits saplok, ja runa ir par literāro materiālu, pēc kura tad tapusi slavenā kinofilma. Izrādās, ka astoņus gadus pirms filmas tapšanas, abi tās autori uzrakstīja lugu “Darba biedri” (krieviski – “Сослуживцы”). Luga kļuva tik populāra un iecienīta padomju teātros, ka autori nolēma uzņemt arī filmu. Starp citu, šis lēmums pieņemts Rīgā, abiem autoriem noskatoties kāda Pleskavas teātra “Darba biedru” iestudējumu.

“Laiki mainās, bet cilvēki nē! Mēs visi lieliski zinām šīs frāzes patiesumu, tikai nekādi nevēlamies to atzīt. Lūk, par šo cilvēcisko trauslumu, par iemīlēšanās skurbumu, par skaistāku un labāku pasauli es vēlos runāt šajā darbā. Padomju simbolika, žargons, kodi – tas ir tikai fons, bet, protams, Austrumu Robežā tas viss lieliski iederas,” teic režisors Kārlis Anitens.