Mazajam Oskaram ir palikušas tikai kādas desmit dzīves dienas. Par viņu rūpējas žēlsirdīgā māsa rozā kostīmā. Un Oskars spēlē spēli - katru dzīves dienu viņš izdzīvo desmit savas dzīves gadus, tādējādi nodzīvojot garu, laimīgu, piesātinātu dzīvi. Viņš izaug, kļūst pieaudzis, iemīlas, apprecas, izjūt „pusmūža krīzi", noveco. Turklāt vēl katru dienu Oskars raksta vēstules Dievam. Dievs šīs vēstules ņems vērā un izteiktās vēlēšanās izpildīs. Franču rakstnieka Ērika Emanuela Šmita (dz. 1960) stāsts „Oskars un Rozā dāma" (2002) ir gudri skumjš un aizkustinoši maigs. Tomēr paradoksālā kārtā tas ir arī jautrs, piedāvājot paskatīties uz iluzoro dzīvi ar pilnasinīgu apliecinājumu.