Prāts
Latvijas Nacionālais teātrisKo mums vajag paspēt paveikt pirms nāves? Angļu literatūras profesore Vivjēna Bēringa visu mūžu ir pētījusi dzīvības un nāves attiecības XVII gadsimta izcilā angļu autora Džona Donna dzejā, bet tad viņai atklāj audzēju. Lugas autore apmet paradoksālu kūleni mūsu priekšstatos, jo galvenā varone pati kļūst par izpētes objektu eksperimentā ar paredzamu rezultātu. Un izrādās, ka galvenais jautājums mums visiem ir kopīgs. Ko mēs paspēsim pirms savas nāves?
- Sezona
- 2014 / 2015
- Pirmizrāde
- 22. aprīlī, 2015.
Komanda
Performanti
Radošā komanda
Kostīmu māksliniece | Ieva Kauliņa |
Režisors | Valters Sīlis |
Producents | Jānis Kaijaks |
Scenogrāfe | Ieva Kauliņa |
Tulkotājs | Edvīns Raups |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Radošā komanda tēmas atklāsmei par dominanti izvēlējusies skarbo pētniecības, nevis cilvēcisko izjūtu ceļu. Skatītāji kļūst par lieciniekiem hronoloģijai – fizioloģiskam slimnieka sabrukumam. Prāts zaudē, tas ir skarbi, loģiski un patiesi.
Cilvēkam nav iespējams izvairīties no nāves, taču var palaimēties – nenonākt smagas un neārstējams slimības žņaugos. Par to, kas notiek intelektuāli attīstīta un gudra cilvēka galvā, sastopoties ar ļaundabīgu audzēju 4. stadijā, stāsta Valtera Sīļa jaunais iestudējums "Prāts" Nacionālajā teātrī. Taču līdzās šai tēmai risinātas vairākas paralēlās līnijas, kas savā starpā ir saistītas paradoksālām saitēm, aicinot skatītāju gan uz emocionālu, gan uz racionālu līdzdomāšanu.
Pieļauju, ja sēdētu tuvāk izejai un nebūtu kritiķe, varbūt ietu prom. Kaut gan vienmēr esmu uzskatījusi, ka teātris ir vieta, kur var un vajag runāt patiesību par dzīvi, tai skaitā par tās smagajām un sāpīgajām tēmām.
Recenzija par Nacionālā teātra izrādi “Prāts” Valtera Sīļa režijā
Nacionālā teātra izrāde Prāts – kā nomirt mūsdienu cilvēkam