„Es šo stāstu nosaucu par „fantastisku", kaut arī uzskatu to par ārkārtīgi reālu. Taču fantastiskais te ir klātesošs - tieši pašā vēstījuma formā," saka Dostojevskis. Iedomājieties vīru, kuram uz galda guļ sieva, pašnāvniece, kura pirms dažām stundām izlēkusi pa logu. Viņš ir apjucis un nav vēl paspējis apkopot savas domas. Viņš mēģina apjēgt notikušo. Mēģinot tikt skaidrībā par savām attiecībām ar sievu, naudu, ticību, atmiņas viņu nenovēršami noved pie patiesības. Garstāsts „Lēnprātīgā" (1876) ir viens no krievu ģēnija Fjodora Dostojevska (1821-1881) pēdējiem darbiem - stāsts par Lēnprātīgās un Nepazīstamā nenotikušo mīlestību.