Elīna Lutce šobrīd strādā kā neatkarīga horeogrāfe un dejotāja, veidojot gan laikmetīgās dejas izrādes, gan strādājot dramatiskajos teātros. Izrādē "Korpuss" horeogrāfe vēlas pieskarties mūsdienu cilvēku vēlmei vienmēr ārēji izskatīties skaistam, tādējādi zaudējot savu patieso "es".

Kustība arī ir valoda. Ķermenis kustas un veidojas komunikācija ar vidi, savu vai citu ķermeni. Šī komunikācija ir apzināta, bet daudz tajā ir automātiska. Ķermenis ir pakļauts ierobežojumiem un cilvēks ir pieradis pie tiem, tie kļūst par daļu no ķermeņa un daļu no ķermeņa valodas. Izrādes centrā ir doma par mūsdienu cilvēku un viņa vēlmi vienmēr būt skaistam un bieži vien - ne līdzīgam sev. Vai tas atbrīvo vai ierobežo?