"Es ticu, ka ikviena cilvēka mūžā ir sava garīgā līnija, augšupejoša līkne, un viss, kas pieder pie tās un to stiprina, ir mūsu reālā dzīve – pārējo var pielīdzināt pelavām, kuras atbirst mūsu dvēselei attīstoties. Man šāda garīgā līnija ir Māksla. Esmu pazinusi divus motīvus – Mīlu un Mākslu. Un itin bieži Mīla iznīcinājusi Mākslu, un gandrīz vienmēr Mākslas valdonīgais aicinājums ir pielicis punktu Mīlai. Starp Mākslu un Mīlu nevar būt ne saskaņa, ne saprašanās. Tikai nemitīga cīņa. Mana dzīve – mana dzīve tātad veltīta tām abām." (Aisedora Dunkane, citāts no lugas).

Aisedora Dunkane bija pirmā baskājainā dejotāja, brīvās dejas stila radītāja un patiesi ģeniāla dejas improvizatore, kuras traģiskais, pretrunām pilnais dzīves gājumus un spožā dejas māksla radusi atspoguļojumu dažādos mākslas žanros – kā piemēram, Aisedora Dunkane bija prototips Deivida Veisa (David Weiss) biogrāfiskajai novelei "Gars un miesa", kas 1959. gadā tika publicēta ASV; kino to 1968. gadā spilgti iemūžinājis režisors Kens Rasels (Ken Russel) filmā "Isadora" ar izcilo aktrisi Vanesu Redgreivu (Vanessa Redgrave) titullomā; 1981. gadā Karaliskā baleta horeogrāfs Kenets Makmilans (Keneth McMillan) iestudēja baletu "Isadora”, kas ar lieliem panākumiem tika izrādīts Koventgārdenā.

Teātra "Kabata" atjaunojums.