Vigilia – lat. „palikšana nomodā, modrība”. Necils bankas ierēdnis ierodas pie savas mirstošās krustmātes. Vismaz tā viņam šķiet. Pamazām rodas sajūta, ka kāds kaut ko ir pārpratis, aizmirsis. Izrāde ir tā sauktā melnā komēdija. Caur smieklīgo un absurdo tā runā par to, ka katrs cilvēks ir brīnums. Nav niecīga, ērmīga vai nepareiza cilvēka, kurš nebūtu mīlestības vērts un mīlēt spējīgs. Vienkārši vajag pamosties.