Šī izrāde ir pirmais mēģinājums Latvijas teātrī paskatīties uz populāro Milna darbu par lācīti Pūku kā uz katra to lasījušā cilvēka pieredzes nospiedumu. Tas, ka šo grāmatu, kas domāta bērniem, lasa pieaugušie, ir viena no pasaules literatūras mīklām. To pierāda ne tikai pats “Pūks”, bet arī dažādie darbi, ko sarakstījuši gan psihoterapeiti un psihoanalītiķi, gan filosofi, meklējot atbildes uz šīs grāmatas popularitātes noslēpumu. Arī Regnāra Vaivara pieteikums strādāt kopā ar psihoterapeitiem liecina, ka tas ir viens no ceļiem, ko darīt ar izvēlēto tēmu, tomēr novatoriskais un oriģinālais slēpjas teātra, dzīves un literatūras attiecību pētīšanā, ko mēģinājumu laikā iecerējis veikt ekstravagantais teātra taisītājs Regnārs Vaivars. Ja Milna varoņos tiek atrastas populārākās cilvēku tipu un raksturu iezīmes, tad tādas ir sastopamas arī aktieros, un rodas jautājums, kādas lomas padodas aktierim, kas dzīvē nes sevī Pūka arhetipu? Bet kādas tam, kam raksturīgi Ēzelīša Ī-ā gājieni? Un ciktāl aktieris ir gatavs atklāt sevi un ar pašironiju paraudzīties uz sevi no malas, ja viņš ir Trusītis?