Dario Fo (1926) ir itāliešu dramaturgs, scenārists, aktieris, režisors un pat komponists vienā personā. Sācis savu aktiera un dramaturga darbu ceļojošā trupā pagājušā gadsimta 50. gadu sākumā. Jau no pirmajiem dramaturģiskajiem mēģinājumiem Fo kļuva par cenzūras mērķi – viņa lugas bija asas politiskas satīras, kas šaustīja mafiju, korupciju, politiskās slepkavības, katoļu baznīcas liekulību, pat pāvestu grēkus un tamlīdzīgas skaļi neiztirzājamas lietas. Pazīstamākās no tām – “Erceņģeļi nespēlē pinbolu”, „Anarhista nāve” u.c. Kopā ar Franku Ramē – sievu, kolēģi, kopējo teātru administratori un vadošo aktrisi – viņš ir sarakstījis vairākas raksturu un situāciju komēdijas, to skaitā arī viencēlienus „Brīvā laulība” un „Pavisam parasta diena”.

Režisors Valentīns Maculevičs izrādē „Es gaidu tevi, mīļotais!” šos abus viencēlienus, kas sarakstīti kā monologi, apvienojis „Varoņi – vīrs un sieva – mokās un moka otru, līdz beigu beigās saprot, ka patiesībā viens otru mīl. Monoizrādē to nav iespējams parādīt. Man gribas, lai cilvēks, atnācis uz teātri, pasmietos gan pats par sevi, gan par tām muļķībām, ko mēs ikviens ik uz soļa sastrādājam. Mēs nezin kāpēc cenšamies otru cilvēku mainīt, pielāgot sev. Nu, nevajag tā darīt, cilvēks jāpieņem tāds, kāds ir. Man ļoti gribas, lai skatītāji no teātra iznāktu labā garastāvoklī. Lai smejoties par izrādes notikumiem, viņi atbrīvotos paši no saviem kompleksiem.”