IR TIKAI VIENA IZVĒLE - PIEŅEMT SVEŠAS ASINIS VAI MIRT! Dzimis no tālās Transilvānijas leģendām, iemūžināts šausmu literatūras klasikā un kļuvis par kino ikonu, grāfa Drakulas tēls Dailes teātra izrādē būs ievīts apokaliptiskā nākotnes vīzijā, kurā asinis ir ne tik daudz vampīru dzēriens, cik cilvēces pastāvēšanas„būt vai nebūt". Cilvēktiesības un iecietība, multikulturālisms un demokrātija, ādas krāsa un nacionālā identitāte, radikāli grupējumi un terora akti - nāve ir kaut kur tepat līdzās, neviens nav pasargāts. Jautājums par asinīm - svešām un savējām, naidīgām un dzimtām - ir kļuvis aizvien būtiskāks pasaulē, kurā grūst debesskrāpju torņi, atskan sprādzieni seno Eiropas galvaspilsētu pasažieru vilcienos un savu cinisko stāstu pauž granātas Londonas metro. Tā ir pasaule, kurā visi karo ar visiem un kurā nekas vairs nebūs kā agrāk. Asinis ir allaž klātesošas mūsu dzīvē. Mēs esam atkarīgi no asinīm. Ar šo izrādi mūzikla žanrā atgriežas Andris Vilcāns - savulaik skandalozā iestudējuma „Fausts. Deus ex machina" komponists. Savukārt jaunu skatījumu uz Drakulas lāstu sniedz libreta autors Ilmārs Šlāpins "Nekas nespēj nobiedēt tik ļoti kā svešais, kas mīt tepat līdzās pašu mājokļiem. Drakulas tēlā iemiesojas zemiskākās no mietpilsoņu bailēm - bailes, ka atnācējs atņems tev māju, atņems tev sievieti, atņems visu, ko tu esi uzskatījis par savu. Šīs bailes ir izraisījušas krusta karus, inkvizīcijas šausmas, antisemītismu un fašismu, homofobiju un etniskās tīrīšanas. Drakulas noslēpums joprojām nav atminēts - kas ir tas, kas liek mums ienīst svešo un tajā pašā laikā iekārot un sajūsmināties par to? Izrādes centrā ir nemitīgs konflikts - patrioti pret imigrantiem, neonacisti pret gotiem, teroristi pret pastāvošo kārtību, bet mīlestība pret veselo saprātu. Šādā pasaulē vairs nav ne labā, ne ļaunā, šādā pasaulē cilvēkam ir tikai viena izvēle - pieņemt svešās asinis vai mirt." Spēlē Andris Vilcāns (taustiņinstrumenti), Kārlis Auzāns (ģitāra, čells), Kaspars Grīnbergs (sitamie instrumenti)