Kādā somu lauku sētā, kur valda stingras tradīcijas, parādās jauna skolotāja Ilona, kuru iemīl saimnieces dēls Ārne. Dēls, kurš jau ir apprecējis sievu, ko gribējusi-likusi viņa māte - sūrā Niskavuori saimniece, kura reiz pati te ieprecējusies ne gluži aiz savas gribas, un palikusi tikpat cieta kā akmeņi sētā. Ārnem nu jāizšķiras - vai klausīt mātei un apkārtējo aizspriedumiem, vai savai sirdij. Tas ir stāsts par Somiju, bet attieksme pret zemi un savu sētu te ir tāda pati kā latviešiem. Stipro sieviešu pievilcība un posts, vīriešu gļēvums, grēki un noslēpumi te ļoti atgādina šodienas Latviju. Tāpēc lugas pamatuzstādījums nemaz nav zaudējis aktualitāti, kaut Niskavuori lugu cikls tapis 20. gadsimta 30. gados un daudz tajā ir pievilcīga melodramatisma, didaktikas un naivuma. Valmieras teātra Lielajā zālē šī izrāde top kā veltījums teātra ilggadējam režisoram Pēterim Lūcim.