"Krauklītis" ir viena no Raiņa vismazāk iestudētajām lugām, sarakstīta 1920. gadā, sākta vēl Šveicē, pabeigta jau Latvijā, un pirmoreiz iestudēta Nacionālajā teātrī 1921. gadā - Alekša Mierlauka režijā ar Mirdzu Šmitheni un Liliju Ēriku Magones lomā, Jāni Ģērmani - Venta, Bertu Rūmnieci Venta mātes un Jūliju Skaidrīti Atslēdznieces lomā. "Krauklītis" ir tautas dziesmu stilizācijā radīta līdzība par māsas un brāļa mīlestību, par māsas aiziešanu tautās, par svešzemnieku, kas aizved māsu. Par brāļa došanos viņai pakaļ, par varonību un nodevību, par kraukļa brīdinājumiem, ko nedzird, bet visā tajā, protams, simboli - par Latviju, par rakstnieku un viņa mīlestību uz māsu Doru, par Doras vīru, par Raiņa bijušajiem draugiem - visām tām vēsturiskajām un patiesajām personībām, kuras ietekmējušas ne tikai Latvijas vēsturi. Tieši šādā pagriezienā Māra Ķimele kopā ar scenogrāfu Mārtiņu Vilkārsi un kostīmu mākslinieci Ūnu Laukmani veido iestudējumu Valmieras teātrī. Reiz jau viņa to iestudējusi - 1971. gadā Jaunatnes teātrī. Bet tagad režisore ķeras pie šīs lugas šifrēšanas, nostādot Venta, Magones, Atslēdznieces un Svešzemnieka dzīvi Raiņa, Aspazijas un citu viņu laikabiedru biogrāfiski vēsturiskā, pat portretiskā spogulī, jo izrāde ir par Latvijas vēsturi. To, kas mums zināma un būtu jāzina.