Gleznotājs Rūdolfs Pinnis (1902–1992) un viņa dzīves biedre tēlniece Elvīra Pinnis (1907–1984) dzīvoja satricinājumu pilnā laikmetā, kad pa vidu mākslai iebrāzās karš. Elvīras un Rūdolfa domu apmaiņa vēstulēs sākas drīz pēc viņu iepazīšanās Parīzē 20. gs. 30. gados un ilga visu mūžu – līdz pat 70. gadiem. Vēstulēs var atrast 20. gs. 30. gadu Francijas romantiku, iepazīt skaudro pēckara laiku Padomju Latvijā, ieraudzīt gleznotāja atkalsatikšanos ar Parīzi 1972. gadā – dzīves situācijas, kad abus māksliniekus šķīra attālums, bet vienoja kopīgas domas un vēlme dalīties pārdzīvojumos.

Skilla Pinnis Rikarde: "2002. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notika Rūdolfa Piņņa simtgadei veltīta izstāde. Bija vēlme to papildināt ar ko īpašu. Manā rīcībā bija mana tēva un mātes sarakste mūža garumā, kur vēstulēs caur personīgām norisēm un pārdomām atspoguļojās ne tikai Rūdolfa un Elvīras dzīves ainas, bet arī Latvijas un visas Eiropas tautu likteņu atbalsojumi. Mārai Ķimelei, atlasot būtiskāko no vairākiem simtiem vēstuļu, lieliski izdevās atrast dramatizējuma vadlīniju un stundas garumā skatītājs var izsekot kā mākslai, tā mīlestībai."

2002. gada iestudējuma atjaunojums