Šogad lieliskajam Pēterim Liepiņam - 60. Režisors un uzticīgs viņa radošā darba līdzgaitnieks Kārlis Auškāps mākslinieku raksturo šādi "Dzimis aktieris. Liels aktieris. Sava vienīgā teātra aktieris. Ar zēna sapņiem, zemnieka spītu un darba mīlestību, ieroču nesēja uzticīgu kalpošanu, gara aristokrāta humoru un stila izjūtu un mūžīgā bruņinieka dvēseli. Joprojām viņam uz skatuves nekas nav par grūtu un ar viņu kopā ir iespējams viss." Tāpēc šoreiz - par godu Pētera Liepiņa dzimšanas dienai uzmutuļos Erika Adamsona dzejas tēlu "SAPŅU PĪPE". No Anšlava Eglīša apceres "Eriku Adamsonu pieminot" (1946.g.) "Adamsona dzejai un arī visai viņa personībai piemita tieksme lūkoties dzīvē iespējami no skaistās un patīkamās puses. Nelabprāt tēlodams sāpes un skumjas, viņš tieši alkst prieka. Šīs ilgas nav abstraktas, Adamsona pasaule ir tverama, skatāma, pat ožama un garšojama, vienīgi pati prieka izjūta kā netverams simbols lidinās pāri visam, apgarodams konkrēto daiļumu un pasaulīgos labumus ar kādu augstāku viesmu un burvju gaismu."