Romāns Viktjuks. Domas skaļumā

"Mīlestībā ir kaut kas aristokrātisks un radošs, «mūsdienu pasaulei» ir tik grūti pielāgot mīlestību, nekādai kārtībai tā nepakļaujas…

Mīlestībai piemīt liktenīga bojāejas piegarša, traģiska bojāeja «šajā pasaulē». Romeo un Džuljeta, Tristans un Izolde gāja bojā mīlestības dēļ, un tā nebija nejaušība, ka viņu mīlestība nesa viņiem nāvi…

Un pats cildenākais mīlestībā – atteikšanās no jebkādas dzīves perspektīvas, dzīves upurēšana. Šādu upuri prasa katrs mākslas process, upuris jānes arī radošai mīlestībai.

Mīlestība ir katra īstenā misija un aicinājums, un tikai tā."