"Nav aukstu sieviešu! Mēdz būt tikai stulbi vīrieši, kuri tur rokās ģitāru, bet nemāk to spēlēt. Un neviens jau nestrīdas, ka sieviete Dona Žuāna rokās ir tikai instruments! Un sievietes, kuras nokļūst Dona Žuāna rokās, rada pārsteidzoši pilnīgas melodijas." Mīlnieks no Dieva žēlastības - Dons Žuans - ir leģenda, pie kuras dramaturgi atgriežas aizvien no jauna. Dž.Dž.Džilindžers no gadsimtiem senās vielas ir izmīcījis jaunu tipu, un Dailes teātra siržu lauzēju galerijai ir piepulcējies vēl viens mīlestības dzītais aktiera Ģirta Ķestera veidolā. Lai gan varētu likties, ka Dž.Dž.Džilindžers izrādēs allaž pēta kādu dīvainu mīlestības aspektu ("Venēra kažokādās", "Spēle ar uguni", "Fernando Krapa vēstule Jūlijai"), taču patiesībā tās atgādina to, ka mīlestība vienmēr ir neparasta. Varbūt arī tāpēc biezās pieņēmumu kārtas apklātajam dēkainim Donam Žuānam galā tomēr tiek likts noslēpumainais burtiņš X. Kāda tad ir viņa mīlestība? Kāpēc tieši šim vīrietim ir lemts iemantot sieviešu sirdis? Režisors smejot izsaucas - ak, es jau arī gribētu to zināt!... Tomēr Džilindžeru ne tik daudz interesē valšķīgas apburšanas brīnumrecepte un erotikas pikantērija (lai gan arī tās izrādē parādās), cik viņu saista šī ar ironisku prātu apveltītā varoņa Dieva meklējumi, kurā Sieviete ir būtiskākais palīgs, traucēklis, ceļš, Debesis un elle...