Kaut arī recenzijas par izrādi, Ērika Ādamsona oriģināllugu, ir pozitīvas, izrādi tomēr skar cenzūra, jo galvenajā varonī saskatīta līdzība ar Kārli Ulmani. Mālu Ansis ir rupja un pašpārliecināta bagātnieka iesauka, bet pats stāsts par būvuzņēmēju Tirzbanurtu, kas bagātību ieguvis, tomēr ir palicis nekulturāla cilvēka pusmežoniskā stāvoklī. Simpātisku šo cilvēku padara viņa pirmatnējais spēks, kaut arī brutālā, nedisciplinētā izpausmē, un traģisku pieskaņu komiskajiem sarežģījumiem piešķir šī cilvēka patiesā nevarība kultūras, resp., mākslas problēmu priekšā, kas kā svešs elements ielaužas viņa elementārajā dzīvē un smadzenēs. Kulturāli izsmalcinātais autors savu komēdiju nobeidz tomēr ar simpātijām nekulturālā Mālu Anša pusē, jo viņa nekulturālībā slēpjas pirmatnēja varenība, ar ko viņš uzvar dzīves sacensībā.