Nesapratu, kas tieši tur bij jāsaprot? Par ko un kādēļ ir šī izrāde? Mokoši gari - kaut tikai 1 cēliens. Mūzika nedaudz atdzīvina, tomēr lielākais jautājums - kādēļ vairot psihiatrisko slimnīcu stigmatizāciju šodien? NT sezona vienā vājprāta toņkārtā...
Kopumā nekāda vaina, bet mazliet aiz matiem jāvelk izrādes būtība un stāsts. Tāds jestrs, bet arī drūms Nacionālā mistrojums - savienojas dziedošie aktieri ar tieši tādām klasisko dziedošo aktieru noskaņām un pretīguma, psihiskā ievirze, kas šķiet šo teātri mazliet pārņēmusi (ne sliktā ziņā, tāds tik novērojums). Kas nu gan bija varens - paši pēdējie izrādes mirkļi. Vizuāli iespaidīgi. Teiktu, ka interesanti uz šo visu paskatīties. Domu atrast palīdzēja dzirdētie ziņu sižeti pirms izrādes. Teiktu gan, ka radošajai komandai bijuši labāki (vai man labāk patikuši) darbi, kur gan bez cepures gribās palikt.
Smuks papīrīts, bet bez končas!
Uztvēru kā košu koncertu ar dramatiskām dziesmām. Pietrūka temporitma, īstuma. Kaut kā tukši. Patika akordeoni un Bargais grimā, tas gan bija kaut kas iepriekš neredzēts.
Tēmas aktualitāte, spoža forma un visaugstākais novērtējums oriģinālmūzikai- plusi. Brīži ar neskaidru aktieru dikciju, kas neļauj uztvert dziedāto tekstu, formas izmantošana kā režijas pašmērķis (tiešām necaurredzamā Parīzes migla kā alegorija kļūst fiziski traucējoša, kā piemērs) - mīnusi. Ļoti ceru, ka uz Nacionālo dosies jauni cilvēki, lai šo izrādi noskatītos un ne tikai, bet arī lai būtu kā pamudinājums domai un diskusijai.
Parasti gribas atgriezties un vairākus cēlienus, bet šis nogarlaikoja jau padsmitajā minūtē.. Neskaidri, samocīti un pa tukšo.
Šosezon kaut kas ar Nacionālo sagājis absolūti greizi.. spriežot pēc pieciem redzētajiem jauniestudējumiem sezonas laikā.
Omārs – 1.0
Nesapratu, kas tieši tur bij jāsaprot? Par ko un kādēļ ir šī izrāde? Mokoši gari - kaut tikai 1 cēliens. Mūzika nedaudz atdzīvina, tomēr lielākais jautājums - kādēļ vairot psihiatrisko slimnīcu stigmatizāciju šodien? NT sezona vienā vājprāta toņkārtā...
3SkatitajsNoVidzemes – 7.0
Kopumā nekāda vaina, bet mazliet aiz matiem jāvelk izrādes būtība un stāsts. Tāds jestrs, bet arī drūms Nacionālā mistrojums - savienojas dziedošie aktieri ar tieši tādām klasisko dziedošo aktieru noskaņām un pretīguma, psihiskā ievirze, kas šķiet šo teātri mazliet pārņēmusi (ne sliktā ziņā, tāds tik novērojums). Kas nu gan bija varens - paši pēdējie izrādes mirkļi. Vizuāli iespaidīgi. Teiktu, ka interesanti uz šo visu paskatīties. Domu atrast palīdzēja dzirdētie ziņu sižeti pirms izrādes. Teiktu gan, ka radošajai komandai bijuši labāki (vai man labāk patikuši) darbi, kur gan bez cepures gribās palikt.
2Smile – 8.0
Izrāde no sērijas - savējie sapratīs. Otra labākā abonementa izrāde šajā sezonā.
0Paprikoze – 4.0
Smuks papīrīts, bet bez končas! Uztvēru kā košu koncertu ar dramatiskām dziesmām. Pietrūka temporitma, īstuma. Kaut kā tukši. Patika akordeoni un Bargais grimā, tas gan bija kaut kas iepriekš neredzēts.
2Daina – 7.0
Tēmas aktualitāte, spoža forma un visaugstākais novērtējums oriģinālmūzikai- plusi. Brīži ar neskaidru aktieru dikciju, kas neļauj uztvert dziedāto tekstu, formas izmantošana kā režijas pašmērķis (tiešām necaurredzamā Parīzes migla kā alegorija kļūst fiziski traucējoša, kā piemērs) - mīnusi. Ļoti ceru, ka uz Nacionālo dosies jauni cilvēki, lai šo izrādi noskatītos un ne tikai, bet arī lai būtu kā pamudinājums domai un diskusijai.
1Mkokare – 10.0
izcila, stilīga, aizraujoša izrāde!
0emirei – 2.0
Parasti gribas atgriezties un vairākus cēlienus, bet šis nogarlaikoja jau padsmitajā minūtē.. Neskaidri, samocīti un pa tukšo. Šosezon kaut kas ar Nacionālo sagājis absolūti greizi.. spriežot pēc pieciem redzētajiem jauniestudējumiem sezonas laikā.
0